Janvāris ir ziemas viduspunkta mēnesis un vienlaikus arī jaunā gada sākuma mēnesis. Kā mēdz teikt tautas novērojumos – ja februāris vairāk saistās ar ziemeļu vējiem un puteņiem, tad janvāris tradicionāli tiek uzskatīts par sala mēnesi.
Saskaņā ar ticējumiem bargi auksti janvāri reti atkārtojas vairākus gadus pēc kārtas. Ja janvāris ir auksts, tad jūlijs solās būt sauss un karsts. Ja janvārī bieži snieg un putina, vasarā gaidāmas biežas pērkona lietusgāzes. Sauss janvāris tiek uzskatīts par labas ražas priekšvēstnesi, savukārt miglains un lietains – par sliktu.
Ja janvāra laikā zeme nesasalst un dominē dienvidu vēji, ticējumi vēsta, ka gaidāms paaugstināts slimību daudzums. Par to savā dabas vērojumu blogā “Mans laiks” raksta dabas un laikazīmju pētnieks Vilis Bukšs.
Viņš norāda, ka 1. un 14. decembra laikapstākļi, kā arī nozīmīgās Vēja dienas Ziemas saulgriežu laikā liecina – janvāris lielākajā Latvijas daļā būs ar nelielu līdz mērenu salu. Nokrišņi būs īslaicīgi, bet bieži, pārsvarā sniega veidā. Dienas lielākoties būs mākoņainas un apmākušās. Dominēs dienvidu un rietumu vēji, kuriem pastiprinoties, vietām veidosies sniega sanesumi, raksta Vilis Bukšs.
Janvāra pirmajā pusē prognozējams sniegs un sals. Brīžos, kad debesis skaidrosies un vējš pierims, dažās naktīs gaisa temperatūra vietām var pazemināties līdz –15 un pat –20 grādiem. Sniega sega turpinās pieaugt, un līdz 14. janvārim Latvijas austrumu daļā atkušņu dienu gandrīz nebūs. Dienas laikā temperatūra lielākoties svārstīsies no –2 līdz –7 grādiem. Sniegainās un vējainās dienās iespējami puteņi, bet ceļi būs slideni.
Mēneša vidū, īpaši tuvāk jūras piekrastei, gaidāmi atkušņi un dažāda veida nokrišņi – sniegs, slapjš sniegs un lietus. Laiks būs vējains. Tikmēr Latvijas austrumos saglabāsies neliels sals un brīžiem uzsnigs. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz –7 grādiem, bet dienā paaugstināsies līdz 0 grādiem. Pēc tam iespējams vēl viens neliels aukstuma vilnis. Šajā periodā ceļi apledos un būs īpaši slideni.
Janvāra otrajā pusē laikapstākļi būs mainīgi – neliela līdz mērena sala periodus nomainīs īslaicīgi atkušņi un nokrišņi. Ap Bašķu dienu, ap 20. janvāri, skaidrojoties debesīm, nakts stundās temperatūra atkal var pazemināties līdz –20 grādiem.
Mēneša noslēgumā pārsvarā valdīs mākoņains laiks, pieaugs nokrišņu daudzums, bet dienas temperatūra būs tuvu nullei. Ja naktīs piesals, tad dienas laikā atlaidīs. Temperatūra svārstīsies robežās no –3 līdz +3 grādiem.
Vilis Bukšs, dabas un laikazīmju vērotājs, secina, ka kopumā janvāris solās būt nokrišņiem bagāts un temperatūras ziņā tuvs klimatiskajai normai. Sagaidāms sniegs, atkala, bet pie jūras arī lietus. Mēneša beigās iespējami arī brāzmaini vēji.
Viņš piebilst, ka februāris un marts paredzami ar mainīgiem laikapstākļiem – īslaicīgus aukstuma periodus nomainīs atkušņi un dažādi nokrišņi. Tautas ticējums par šādu laiku saka: “ziema cilā celmus”, kad te salst, te atkusn, te snieg, te līst.
Ticējumi par janvāra dienām
1. janvāris – Jaungada diena. Galvenais ticējums vēsta: kāds ir Jaungads, tāds būs viss gads. Šajā dienā jāizvairās no strīdiem, asarām un nevajadzētu nest ārā atkritumus. Ja Jaungada naktī debesīs redzamas daudzas zvaigznes, gaidāms bagāts meža ogu gads. Ja Jaungada rītā pirms saullēkta spīd rīta zvaigzne, ziema būs īpaši sala pilna.
6. janvāris – Zvaigžņu diena, saukta arī par Zvaigžņu jeb Treikumdienu, viena no Krustdienām. Tālāk seko dienas, kas veltītas Trīs kungiem: 7. janvāris – Melhioram, 8. janvāris – Baltazaram, 9. janvāris – Kasparam. Ticējumi saka, ka saule gadā “rotājas” piecas reizes – Ziemassvētkos, Zvaigžņu dienā, Pavasara Mārā, Lieldienās un Jāņos. Ja Zvaigžņu dienas naktī debesīs ir daudz zvaigžņu, būs bagāts ābolu un ogu gads. Ja šajā vakarā pakrata ābeles, tās nesīs daudz augļu. Vakariņas ēd tikai pēc pirmo zvaigžņu parādīšanās debesīs.
Saskaņā ar Jūlija kalendāru 7. janvārī ir Ziemassvētki. Ja šajā dienā ir atkusnis, pavasaris solās būt agrs un silts, bet rudens – auksts. Kāds laiks pēc 7. janvāra, tāds būs arī pēc 12. jūlija. Ja ir sals – vasara būs karsta un sausa, ja sniegs – lietaina. Sarma sola labu labības ražu, bet sniegputenis – labu bišu spietošanu.
12. janvārī pēc cūkas liesas zīlēja, kāda būs atlikusī ziema. Gara un gluda liesa paredz garu un bargu ziemu, bet bieza liesa – lielāko aukstumu ziemas vidū.
14. janvāris – Vecā Jaungada diena. Ja šīs dienas vakarā pūš dienvidu vējš, vasara būs silta un gads bagāts. Rietumu vējš sola labu piena un zivju gadu, austrumu vējš – bagātīgu augļu ražu. Ja pavasarī jauns mēness – gaidāmi lieli pali. (Šogad jauns mēness ir 18. janvārī.)
15. janvārī jāvēro mēness. Ja ragi spīd, gaidāmi sniegputeņi, ja tie stāv taisni – gaidāms sals. Ticējums vēsta, ka no melna gaiļa izdētas olas šajā dienā 4. jūnijā izšķiļas teiksmainais čūsku valdnieks Bazilisks.
17. janvāris – Tenis jeb Tanīss, sieviešu svētdiena un viena no Zirgu dienām. Lai cūkas un zirgi neslimotu, jāiet uz kūti un jādanco. Šajā dienā nedrīkst strīdēties, jo ķengas piesauc ļaunos garus. Ja Tenī snieg, tad Aleksī, 30. martā, gaidāmi pali. Ja nakts ir skaidra un pilnmēness – 7. aprīlī būs plūdi.
20. janvāris – Bašķu diena, viena no govju dienām un svētki visiem mājdzīvniekiem. Šajā dienā lopi īpaši jākopj un jābaro, bet zirgus nedrīkst nodarbināt – tiem jāļauj atpūsties. Ja Bašķī ir skaidrs laiks, vasara būs sausa. Ja mākoņains un snieg – gaidāmas labas ražas.
31. janvāris – Tekla. Tekla tiek uzskatīta par Teņa (Taņa) māsu un mājputnu aizbildni. Ticējumi saka: ja dienas vidū spīd saule, pavasaris būs agrs, bet ja plosās sniegputenis – pavasaris kavēsies.
